Jāņu un Līgu vainagi

Skaistākā rota Līgo naktī un Jāņu dienā ir vainags, ar kuriem rotājās gan vīrieši, gan meitenesun arī sievas! Vienīgā svētku diena mūsu senčiem, kad precētās sievas arī varēja galvā likt vainagus, ne aubes! Un tas viss protams ar savu nozīmi! Vainags simbolizēja bezgalību, tas arī pasargāja no ļaunajiem gariem un raganām, kas šajā naktī mēdz pa zemes virsu skraidīt.

Vīriešiem galvās lika ozollapu vainagus, kas simbolizēja spēku un un pārticību – tas pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Ar ozolu vainagiem tiek rotāti ne tikai cilvēki, bet arī mājlopi, lai tos pasargātu no dažādām kaitēm. Vīriešu vainagus arī darināja meitas un reizēm tās mēdz iepīt kādu ziedu vai augu sava vīrieša vainagā gan kā atšķirības zīmi, gan arī kā vēlējumu.

Sievietēm vainagi savukārt var būt dažnedažādākie – gan tikai no ziediem, gan arī ar dažādiem augiem klāt iepītiem, tur nu jau katras pašas ziņā, kādu viņa vēlās!

Eita, meitas, zālītēs,
Vediet mani, mazāko;
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.

Pinot vainagu, sasveicinies ar Dabas māti un būtu labi izvēlēties vismaz deviņus dažādus ziedus, kopā trejdeviņus – no katra zieda pa trim. Svarīgi atcerēties, ka pinot Jāņu zāles vainagā, jādomā labas domas, pie kam trejdeviņu zālīšu vainagu pinot ir labi būt klusumā, nerunāt, un ar katrai iepīto zālīti iepīt vainagā kādu īpašu domu, ieliekot tajā visu savu pozitīvo enerģiju,  var iegūt ļoti maģisku un spēcīgu vainagu.

Izvēlies ziedus pēc intuīcijas, tos, kas patīk pašai. Nemet zemē noplūktos ziedus, liec visus pušķī un vainagā un pēc vainaga pīšanas pasaki paldies pļavai un Dabas mātei par devumu. Kā pateicību par to, ko daba mums dod, pļavā vajadzētu iesiet sarkanu vilnas dzijas dzīparu.

Liekot vainagā ziedus, piedomā, kā tos sarindo. Puķes vēlams likt jaukti, lai arī dzīvē viss nāktu un ietu, notikumi rindotos viens aiz otra, lai katra nākamā diena būtu citādāka par iepriekšējo! Tāpat arī ziedu izkārtojums vainagā simbolizē bagātību – notikumu, sajūtu, piedzīvojumu un tradīciju bagātu dzīvi! Vainagam galu beigās jābūt dabīgam un īstam – tādam pašam kā dzīve, kas rit savu gaitu.

Reizēm dzīvē nevar zināt, ko jaunu nesīs rītdiena, un arī vainagā ikreiz ir kaut kas, ko ieraudzīt no jauna. Tāpat arī puisim, skatoties uz vainaga nesēju – jauno sievieti, viņš nespēj meiteni uzreiz iepazīt pilnībā – puisim viņu gribētos iepazīt vēl un vēl, runāt un atklāt ko jaunu. Tik bagātam jābūt arī Jāņu vainagam, kurā saskatāma cilvēka dzīve!

Populārākās Jāņu zāles ir: deviņvīru spēks, baldriāns, āboliņš, margrietiņas jeb pīpenes (kaislību zieds), papardes, madaras, magones, rudzupuķes, pelašķi u.c. Turklāt vainagā var pīt ne tikai ziedus, bet arī koku zarus un lapas. Kā piemēram arī šīs – Liepas, Ozola, Bērza lapas, Jasmīna ziedi, Pīlādžu lapas, Upeņu lapas, Raspodiņš, Asinszāles, Vībotne, Zilgalvīte, dažādas smilgas un citi augi.

Ieteikumi vainaga pīšanā:

Lai tavs Jāņu vainags pinot nekļūtu pārāk resns, pēc tam nespiestu galvu un nenomāktu, ziedu kātus savlaicīgi jāīsina!

Centies ievērot, lai pie zieda būtu sprīža garuma kātiņš – garāks pat nav nepieciešams. Ja puķu kātiņi būs gari pie vainaga beigām tas būs resns, bet sākumā – tievs un nebūs glīti to savienot.

Kad ziedi lēnām vīst, tie atdod savu spēku. Ieelpojot ziedu smaržu un augu spēku, stiprināsi savu veselību, veicināsi intuīciju, vairosi skaistumu, piedzīvosi brīvību un uzdrošināsies piebremzēt dienas steigu

Pēc svētkiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Līgo svētkiem, lai tos mestu ugunskurā un reizē ar vainagu sadedzinātu arī neveiksmes un nelaimes.

Savukārt vainagā ievītās Jāņu zāles var izmantot arī zāļu tējai, kvēpināmajām slotiņām un smaržīgiem zālīšu maisiņiem.

Dažu ziedu un zālīšu pielietojums:

Margrietiņai – mīlas degsmei (ir arī ārstnieciska nozīmē – attīra organismu no kaitīgām vielām un stiprina imunitāti).

Raspodiņš – dvēseles skaidrībai, arī rūpējas par sievietes veselību.

Āboliņš – uzticībai, kā arī rūpējas par skanīgu balsi.

Pelašķis līdz pret daudzām kaitēm.

Vībotne – aizdzen sliktās domas.

Kumelīte – veselībai

Mežrozīte – stiprām jūtām.

Rudzupuķe – skaistumam.

Madara – skaistumam.

Ozols – spēkam un veselībai.

Pīlādzis – pasargā no ļaunas acs.

Asinszāle – veselībai.

Jasmīns – viediem sapņiem.

Magone – auglībai.

Piparmētra – aizsardzībai.