Tuvojas izlaidums. Ko dāvināt skolotājai?

Pedagogi un pasniedzēji ir tie, kuriem visvairāk pateikties gribas dažādos dzīves notikumos, kas saistās ar mūsu izglītošanos un zināšanu iegūšanu. Šīs profesijas pārstāvji ir patiesi mākslinieki un pavisam noteikti entuziasti, jo ir izvēlējušies būt par mūsu, mūsu bērnu un līdzcilvēku virzītājiem, sniedzot zināšanas un trennējot mūsu prasmes. Katrā dzīves posmā tas ir savādāk, taču it visur mēs dzirdēsim to, cik ļoti liela, bērnu, skolēnu un arī pieaugušo vēlmē attīstīties un izglītoties, ir skolotāja loma.

Tāpēc arī rodas vēlme beidzot kādu mācību posmu vai arī skolotāju svētkos viņus apsveikt. Apsveikumi var būt gan personīgi, gan arī kolektīvi. Šeit gribam padalīties ar mūsuprāt vērtīgām idejām, kā pateikt skolotājiem paldies par viņu ieguldījumu mūsu katra izaugsmē.

Piedāvājam dažas idejas dāvanai skolotājai:

1. Personalizēta dāvana: Izveidojiet personisku dāvanu, piemēram, koka sienas pulksteni, kur iegravējat visus klades bērnu vārdus.

2. Dāvanu kastes: Izveidojiet dāvanu kasti ar dažādām lietām, kas varētu būt noderīgas viņas darba gaitās vai personīgajā dzīvē, piemēram, biroja piederumi, aromātiskās sveces, mājīgas tējas, grāmatas vai interesantas rotaļlietas.

3. Profesionāla attīstība: Varat apsvērt iespēju piedāvāt dāvanu, kas palīdzēs viņai attīstīties un pilnveidot profesionālās prasmes, piemēram, abonementu uz izglītības platformu, kas piedāvā kursus un seminārus par izglītības jaunievedumiem.

4. Relaksācijas dāvanas: Skolotāji bieži ir stresā, tāpēc relaksācijas dāvana varētu būt ļoti novērtēta. Varat apsvērt dāvanu karti uz spa procedūrām, masāžu, vai aromterapijas sesiju.

5. Personalizēti priekšmeti: Pasūtiet personalizētus priekšmetus, piemēram, krūzīti ar viņas vārdu, personalizētu koka dekoru vai paplāti laiskiem brīvdienu rītiem.

6. Sadarbības dāvanas: Varat izveidot kopīgu dāvanu, kas simbolizē jūsu kopīgo laiku kopā, piemēram, sienas gleznu ar visiem klases roku nospiedumiem un parakstiem, vai keramikas priekšmetu, kuru ir izgatavojis katrs skolēns.

Svarīgi ir atcerēties, ka vislabākā dāvana ir tāda, kas nāk no sirds un ir personiski pielāgota saņēmējam. Pirms izvēlaties dāvanu, apsveriet skolotājas intereses, vajadzības un personīgās vēlmes.

Lieldienu olu krāsošana ar dabas materiāliem! Dosimies dabā!

Sievišķā un vīrišķā tēma arī dāvanās

Vai esat pavērojuši piedāvājumus dāvanu klāstiem?! Mēs paskatījāmies… un lūk ko redzējām!

Dāvanas sievietēm –  ir gan piedāvājums, gan variantu dažādība un iespējas izpausties,! Savukārt līdz ko dāvana jāmeklē vīrietim, vai vēl jo vairāk ļoti tuvam un mīļam vīrietim, tā piedāvājumu un izvēles klāsts vairs nav ne tuvu tik liels.. Tāpēc aizdomājos, kas tam varētu būt par iemeslu.

Mazliet vairāk iedziļinoties šajā jautājumā, visai loģiski nonācu līdz sievišķības un vīrišķības tēmai! Jā – tā jau ir visur un dažādi apspēlēta, TAČU…ja mēs patiesi uz to paskatāmies un ja pieņemam, ka vīriešiem tā galvenā loma ir ģimenes nodrošināšanā, mērķu sasniegšanā un naudas pelnīšanā, savukārt sievietes loma ir savas un mājas, apkārtējās vides veidošana un kopšana, savstaspējo attiecību strukturizēšana un balansēšana, rūpes par bērniem – tad visai loģisks šķiet arī dāvanu piedāvājuma klāsts!

Ieteikumi vīriešiem!

Vīrietis pelna un nes mājās dāvanas savai sievietei, bērniem un atkal sievietei – tādējādi pasakoties par viņas ieguldījumu tajā, ka viņš var brīvi iet uz savu mērķu realizāciju un sarūpēt tik, cik nepieciešams un vēl vairāk!,  materiālo nodrošinājumu visai ģimenei! Vīriešiem tiešām atliek vien ieiet veikalā un paskatīties, jo dāvanu klāsts sievietēm ir bagātīgs!

Atceries sagādāt savai sievietei, mātei, meitai, māsai dāvanas svētku dienās un reizēm vienkārši tāpat! Ticiet un pārliecinieties, ka pretī jūs saņemsiet ļoti daudz tā, kas jūs darīs vēl vīrišķīgākus un spēcīgākus! Dāviniet sievietēm ziedus, saldumus, rotaslietas…pavērojiet, kas ir tieši tas, kas patīk jūsu sievietei. Varbūt teātris, tad vediet viņu uz teātri vai dāviniet viņai biļetes un laidiet viņu uz tiem ar draudzenēm!

Mazliet katru dienu pievērsiet pastiprinātu uzmanību savai sievietei, aprunājaites, un jums atrast un izvēlēties, ko dāvināt būs pavisam viegli, jo visbiežāk, viņas pašas pateiks to priekšā!

Ieteikumi sievietēm!

Un tagad lūk mīļās sievietes, ieklausieties tagad Jūs! Jūs esat pašas par sevi DĀVANAS vīrietim! Tāpēc brīžos, kad vēlaties savu vīrieti iepriecināt – ziniet, ka Jums nav viņam nepieciešams dāvināt dārgus izstrādājumus, mantas vai vēl ko līdzīgu! Vīrietis pats to visu var sev nopelnīt un Jūtas lepns par to, ka var to sev iegādāt! Viņš ļoti novērtēs to, ko nav iespējams nopirkt – un tas ir Jūsu – sievišķās mīlestības siltums, jūsu enerģijas vijīgums, kas ieskauj un iedvesmo viņu!

Domājot par dāvanu savam vīrietim, vairāk koncentrējaties uz to, ka tā ir arī vēstījums – pateicība viņam, ticība viņa spēcīgumam un vīrišķībai! Šī sajūta, ka viņš ir “vērtīgs” jums, cels viņu visaugstākajos augstumos, jo tāda ir viņa iekšējā vēlēšanās būt labākajam, un ja viņš var būt labākais tieši savai sievietei…. tikai iedomājaties!..

Izpaužat savu radošo enerģiju! Pasniedzat maltīti īpašā gaisotnē, ar vēl jo īpašāku desertu. Aizvediet viņu pārsteiguma braucienā  vai pastaigā uz kādu vietu, kur nonākot kādā punktā….(jau atkal pievienojat savas idejas- ko un kā tur darīt). Dāviniet viņam kādu jūsu rokām veidotu dāvaniņu! Tieši Tavu roku pieskāriens – masāža Tavam vīrietim, var izvērsties par burvīgu baudījumu Jums abiem! Vai arī viņa mīļākā hobija ieplānošana un vīrieša palaišana to realizēt! Un tā tik uz priekšu – vari attīstīt savu fantāziju, jo tikai Tu vari pievienot jebkurai savai dāvanai tieši tos vārdus, tieši to vērtību, kas radīs visgrandiozāko efektu!

Esiet drosmīgi, iedvesmoti un laimīgi! Ieprieciniet un mīliet viens otru katru dienu!

Senlatviešu Lieldienas

Latviešiem tās ir Lieldienas jeb Lieladiena, kur pats vārds izteic šī notikuma jēgu un saturu – diena ir kļuvusi lielāka par nakti. Tās iezīmē pavasara ekvinokcijas punktu, kad Zemes un Saules savstarpējā stāvokļa rezultātā diena un nakts ir vienādā garumā. Lieldienas svinētas trīs dienas (gaŗā gadā 4 dienas).

Lieldienu svinēšanas laiks

Pēc Gregora kalendāra Lieldienas tiek svinētas no 23. marta (22. garajā gadā) līdz 25. martam vadoties pēc seno latviešu laika skaitīšanas sistēmas, kur nedēļā bija 9 dienas, piecās nedēļās jeb savaitēs, kas veidoja 8 mēnešus (ar 45 dienām), kas tika saukti par laikiem – sērsnu, pavasara, sējas/ziedu, siena/lapu, rudens/miežu, veļu un ledus laiks. Jau šis laika skaitījums jau vien parāda, kas bija tas, ko godāja mūsu senči.

Jau laikus pirms Lieldienām cilvēki redz dabā pārmaiņas, kas nes vēsti par pavasaŗa  iestāšanos un Lieldienu tuvošanos:  saule pakavējas ilgāk pie debesīm, gaiss kļūst siltāks, sniegs nokūst un zemē paradās pirmie asni un zaļa zāle.  Pēc gaŗās ziemas visi nepacietīgi gaida Lieldienas, kas iezīmē Saules uzvaru pār tumsu un dabas atmodu.

“Nāc nākdama, Lieladiena, visi bērni tevi gaida,
Visi bērni tevi gaida, aiz vārtiem sasēduši.”   32288.

Ļaužu dzīvē skaļu prieku par Lieldienu tuvošanos izteic rotāšana un gavilēšana.  Tā ir jaunu meitu dziedāšana klusos pavasaŗa vakaros, apdziedot dabas atmodu, puķes un jaunu ļaužu attieksmes.  Gavilēšana ir īpašs dziedāšanas veids, kas savā pirmatnējā nozīmē izpauž sasaukšanos, sazināšanos, saūjināšanos.

Gatavošanās

Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apğērbu gatavošana un greznošanās, Lieldienu ēdienu gatavošana un šūpoļu kāršana.  Grezns apğērbs un rotāšanās pieder visām gadskārtas svinībām, bet dainas šo apstākli sevišķi piemin Lieldienās, jo laiks vēl ir vēss un vairums izdarību notiek ārā.

Lieldienu mielastā goda vieta ir olām un plācenim, kas abi simbolizē sauli.  Dzēriens – alus, kā neiztrūkst nevienā latviešu svinību dienā.  Olas Lieldienu paražās saglabājušās līdz mūsu dienām.  Olu krāsošana, kas pazīstama daudzās tautās, ir iecienīta Lieldienu izdarība arī latviešiem.  Dainās tomēr trūkst pārliecinošu pierādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē.  Tikai viena daina, lietojot ğermānismu “pervēt”, apraksta šo darbību.  Tās tekstā ieviesies vēl otrs ğermānisms, un ritmā samanāmā nepareizība rāda, ka daina sacerēta nesenā pagātnē.

“Pervēsim, māsiņas, raibas oliņas,
Šķiņķosim bāliņam Lieldienas rītā.”   32293.

Meklējot Lieldienu sievišķīgā cilvēkojuma dziļāko būtību, redzam, ka vienas dainas tekstā Lieldiena nosaukta Māras meitas vārdā par Mārğietu.

“Miesmetis, mellacis, apēda gaļu;
Lieldiena, Mārğieta, tā taupa bērniem.”   32214.

Biežāk Māras meitas minētas kopā pa  trim, bet vārdos nosauktas četras:  Anna, Maija, Grieta un Mārğieta (Mārieta);  abejādi tas saskan ar Lieldienu svinamo dienu skaitu, kas mainās no trīs uz četri.  Cilvēkotās Lieldienas kā trīs vai gaŗā gadā četras māsas bieži nostādītas iepretim četriem brāļiem Ziemassvētkiem.

“Četras māsas, Lieldieniņas, četri brāļi, Ziemassvētki;
Astoņām dieniņām daram saldu alutiņu.”   F 442,594.

_{informācija no http://www.dievturi.org/}

Ideālās Pūpolsvētdienas tradīcijas mūsdienās

Svinēt svētkus vienmēr ir aizraujoši un prieku raisoši! Tieši tāpēc arī mūsu gadskārtu svētkus ir lieliski pielāgot mūsdienām, lai to svinēšana sagādā prieku ikvienam. Šoreiz paskatīsimies, kā mūsdienās ideāli nosvinēt PŪPOLSVĒTDIENU.

Tradīcijas, kas ir šajā dienā svarīgas.

No rīta agri, kurš pirmais pamodies, tam tas prieks dot visiem Pūpolpērienu. Ieperot ar pūpoliem runāt un dot citiem vēlējumu:

“Sarkans kā ābols, zaļš kā zars, vesels kā rutks, drošs kā lauva, veikls kā vāvere!”

“Apaļš kā pūpols, lunkans kā zars, skaists kā lecoša saulīte!”

Latviešiem katros svētkos ir arī savi īpaši ēdieni, kurus gatavo svētku mielastam. Pūpolsvētdienā tie ir zirņi, pupas, miežu biezputra, kā arī putraimi ar zirņiem.

Šajā dienā arī veicamas darbības, kas gādā par labu ražu, veiksmīgu veicamo darbu ritējumu un vispār saskaņu ar dabu.

Kā tās pielāgot mūsdienām.

Tad nu mani novērojumi, ka galvenokārt izdzīvojusī tradīcija šajos svētkos ir rīta iepēršana ar pūpoliem, kurai pat reizēm tā pavadošā runājamā daļa ir jau pielāgota mūsdienām, vai tam, ko atceramies, kas jānovēl otram. Katrā ziņā, tas ir labas veselības, skaistuma, labklājības un auglības vēlējums otram un to patiešām var ietērpt arī savos vārdos. Pats galvenais, ka vēlējums izteikts no sirds un ar gaišākajām domām otram. Un svarīgi ir arī atcerēties, ka pērienu nav vajadzīgs dot pa kājām, jo tad tās varot palikt arī resnas!

Tāpat arī ar svētku maltītes gatavošanu var variēt balstoties uz katras ģimenes vēlmēm un prasībām. Taču tas, ko ir vērts ievērot, ka galdā vēlams celt kut ko no graudaugiem, kas ir sava veida simbols ražīgumam, auglībai un labklājībai.

Un tad beidzamais, kas pielāgojams mūsdienām un katra dzīves īpatnībām ir darbības un rituāli saskaņai ar dabu, veiksmīgiem darbiem un labklājībai. Te nu ir ļoti daudz un dažādu variantu, ko nu katram patīk un kas ir svarīgi. Saskaņu ar dabu veicina jau būšana dabā. Tātad derēs kāds pārgājiens vai pastaiga. Vai arī vari doties sava zaļā kokteiļa sastāvdaļu “medībās”, kur lūkojies pēc jauno dzinumu nātrītēm, gārsām un pieneņlapām. Tās visas ir dikti vērtīgas tieši tagad pavasarim sāktoties. Tik pat labi var arī uzrīkot kādu talku draugu lokā vai ar ģimeni. Pastaigā pa mežu var paņemt līdzi kādu tukšu maisiņu un ja pa ceļam gadās, savākt atkritumus, kas mētājās un nogādāt tos atkritumu tvertnēs.

Veiksmes un labklājības rituālus var veikt pie kāda tekoša ūdens, līdz ar straumēm palaižot savas domas, ko gribas izdarīt un ko sasniegt.

Kā pavadīt šo dienu svinīgās noskaņās.

Lai šī diena ritētu svinīgās noskaņās, jau laikus parūpējies par visu nepieciešamo, lai šajā dienā vari tikai baudīt procesu. Sagatavo pūpolus jau laikus, atceries par pantiņu vai vēlējumu, ko vēlies citiem nodot viņus ieperot. Jau laikus izdomā, kādu maltīti gatavosi un iesaisti tajā arī visu pārējo ģimeni. Lai visi piedalās svinīguma tapšanā, gan saklājot svētku galdu, gan arī dekorējot telpas, kas arī var būt feina svētku tradīcija, tā sagatavojoties arī jau nākamajā nedēļā esošajām Lieldienām.
Apdomā arī jau aktivitātes dabā, kurp vēlies doties vai ko paveikt savas labklājības veikšanai. Iespējams vari pat apvienot savu labklājības rituālu ar došanos pie dabas un pat svētku maltīti svaigā gaisā, uzrīkojot pikniku.

Un tad jau dienas beigās, kad esi atgriezies mājās, smaidi gandarījumā un priekā par ražīgi pavadīto svētdienu un lieliski iekustinātu jaunās nedēļas iesākumu!

Lai priecīgi!

Dāvanu pievienotā vērtība

Katrai dāvanai, ko kādam dāvinām, mēs varam pievienot īpašu vērtību. Kādas ir iespējamās pievienotās vērtības dāvanām?

Doma

Apzināti vai nē, taču katrai dāvanai mēs pievienojam kādu domu! Un tik pat apzināti vai nē – tās saņēmējs to sajūt!

Tāpēc ir vērts sevi pavērot par ko domājat, kad izvēlaties kādam dāvanu.. vai arī ar apzinātu domu veidošanu un virzīšanu izvēlēties kādam dāvanu un pievienot to domu, ko patiesi vēlaties pielikt klāt! Tā var būt veiksmes doma, mīlestības doma, laimes doma! Taču tik pat labi Jūs varat arī domāt par precizitāti, dāvinot kādam pulksteni, vai skaidrību, dāvinot kādam vīnu :) Viss ir tikai Jūsu ziņā! Nākamreiz izvēloties dāvanu – noķer sevī tās domas, kas dauzās Tavā galvā!

Emocija

Līdzīgi kā ar domam, ir arī ar emocijām! Tikai tās vēl pasniegšanas brīdī var pastirpināt un mainīt, jo kā jau mēs visi zinām – emocijas ir ļoti mainīgas, straujas un transformējamas! Tāpēc, piemēram, ja izvēlējies dāvanu kādā grūtsirdīgākā brīdi, bet uz dāvināšanas brīdi esi jau jusmīgi pacilātā noskaņojumā, zini, ka pasniedzot dāvanu Tu pievieno tai abas šīs emocijas, kura spēcīgāka, kura vājāka, to atkal vari ar savu domu spēku nokomandēt! Esi apzinīgs un zini, ko gribi dāvināt un ko gribi saņemt!

Noformējums un pasniegšanas veids

Dāvana var būt pavisam maza, taču to attiecīgi noformējot un radoši pasniedzot tieši tas pievienos šai dāvanai milzīgu vērtību. Pat ja tā pat ir šokolāde, kura tiks apēsta tuvākajā laikā, tad tās noformējums vai izteiktie vārdi, vai pasniegšanas maniere paliks atmiņā daudz ilgāk! Ja gribi dāvanu pasniegt vēl īpašākā veidā – izvēlies kādu īpašu kurjeru, kas iejutīsies kādā tēlā un radīs šo noskaņu! Atceries, ka arī ar roku rakstīta kartiņa ir daļa no dāvanas noformējuma, kas saņēmējam laiku pa laikam to uzlūkojot atgādinās par jauko mirkli!

Instrukcija

Reizēm var uzdavināt pavisam vienkāršu, ikdienā bieži sastopamu lietu, taču padarīt to īpašu un ilgi atmiņā paliekošu var pavisam vienkārši. Pievieno tai alternatīvus iespējamos lietošanas variantus un laikus! Izdomā, kā vēl savādāk to var izmantot un radoši apraksti to smuki noformētā instrukcijā! Tā jūs šo lietu padarat gana īpašu un aizraujošu saņēmējam un arī pašam rodas milzīgs gandarījums par dāvāto dāvanu!

 

Dāvana un tās vēstījums

āvanas ir dažādas, gan pārdomātas, gan vienkārši tādas, kuras saucas –  “tāpat kaut kas jāuzdāvina”.

Kas piešķir dāvanai vēstījumu?

Vai dāvanas saņēmējs var nojaust cik ļoti pārdomāta ir saņemtā dāvana? Parasti no vecmāmiņām mēs saņemam ļoti pārdomātas dāvanas, lai kājas siltas ziemā un vistradicionālāk – aploksnīti. Ja omīte ir čakla rokdarbniece tad visticamāk ka kādu radošu pārsteigumu. Bet no vecmāmiņas saņemtām dāvanām vienmēr staros mīlestība un rūpes.

Kad saņemam grāmatu – neviļus meklējam tās nosaukumā kādu vēstījumu no dāvinātāja. Un ja šo grāmatu dāvinājis mīļotais cilvēks, tad izlasos no vāka līdz vākam šķiet, ka pārzinām visu, ko viņš ir vēlējies mums pateikt.

Ja gribi savai dāvanai pievienot pats savu vēstījumu, tad dari to ar noformējumu, izvēloties tam atbilstošus materiālus, krāsas un citas detaļas. Kad viss sasaiņots, paskaties ar kritisku aci, vai Tev ir izdevies pateikt tieši to, ko vēlējies bez vārdiem?! To darīt ir aizraujoši – kā vesels piedzīvojums mūsu bagātajā pasaulē!

Pilnīgai drošībai par sava vēstījuma nodošanu, noteikti izmanto arī apsveikuma kartīti – tajā vari ierakstīt, kādu citātu par vēlamo tēmu… vai kas vēl skaistāk – varbūt pats saviem vārdiem, kas rakstās no sirds nodod šo vēstījumu uzrakstot to kartītē!

Dāvināšanas prieks ir tieši dāvāšanā – un mēs varam dāvāt otram to, ar ko esam piepildīti mēs paši!

Tāpēc vēl viens ieteikums no mums – pievērsies dāvanas izvēlei, noformēšanai un vēstījuma veidošanai, kad pats esi piepildīts ar pozitīvām un patīkamām domām, sajūtām un emocijām, jo tas viss dabiskā veidā pievienosies arī pašai dāvanai!

Kad svinam Lieldienas 2024. gadā un kādas ir šo svētku tradīcijas?

Šogad, 2024. gadā, Lieldienas svinēsim diezgan ātri, jau marta nogalē:

• 24. marts - Pūpolsvētdiena
  
• 28. marts - Zaļā ceturtdiena
• 29.marts -  Lielā piektdiena
• 31.03.2024: Pirmās Lieldienas
• 01.04.2024: Otrās Lieldienas

Mūsu senču svinētie svētki, tā arī Lieldienas, ir svinēti ar nozīmīgām ar rituālām darbībām un tradīcijām, kur katrai tika pievienoti savi nodomi. Lieldienās tieši tāpat, kā citos svētkos bija nozīmīga agra – līdz ar saullēktu jeb rīta ausmu celšanās un sejas mazgāšana tekošā ūdenī!

“Lieldienas rītā ziedēj’ zaļa zālīte.
Pats Dieviņš staigāja pa zaļu zalīti,
Skaistas oliņas vaļāja, puisēniem dalīja.”   F 348,193.

Lieldienu rīta tradīcijas

Līdz ar sauli ceļas arī ļaudis un tūlīt steidzas mazgāt seju tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim sevišķs dziedinātājs spēks.  Nomazgājušies cilvēki iet celt tos, kas vēl guļ, šaustīdami (pērdami) gulētājus ar pūpolu zariem.  Šaustīšana ir ļaužu pirmā savstarpējā izdarība, kas veicina modrību un veselību.  Visvairāk šausta bērnus ar laba vēlējumiem un izsaucieniem, bet šaustīšanu saņem arī pieaugšie.  Šaustītājus apdāvina ar olām un pacienā ar plāceni.

“Irbe irbe, kas tev’ pēra?  Pūpols pēra, pūpols pēra.
Apals kā pūpols, apals kā pūpols;
Viegls kā lapa, viegls kā lapa!”   55376.

Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana.  Šī nodarbība ir vēl saglabājusies latviešu paražās, bet nav vairs sastopama citās āriešu tautās.  Putni nozīmē ļaunumu un slimības;  aizdzenot tos no sētas, laukiem un mājām, sagaida, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un ļaunumi.  Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni:  sit klabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied.  Šo darbu pabeiguši, putnu dzinēji atgriežas sētā, kur viņus sagaida saimniece, aicinādama Lieldienu azaidā.

“Nāc, māmiņa vārtu vērt, pārnāk putnu dzinējiņi;
Pārnāk putnu dzinējiņi, putnu pauti vācelē.”   R. K. 13,103.

Šūpošanās Lieldienās

Galvenā Lieldienu izdarība ir šūpošanās, kas dainās visvairāk apdziedāta.  Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos – auglības veicināšanu.  Šī Lieldienu izdarība sakņojas senā pagātnē, āriešu pirmtautā, un latvieši ir vienīgie eiropieši, kas to dara vēl šodien.

“Ap Meteni slaidi laižu, lai liniņi gaŗi aug;
Ap Lieldienu šūpojos, lai telītes baŗojās.”   32209.

Lieldienu šūpošanās ir priecīgs notikums.  Pie šūpolēm sanāk daudz ļaužu:  puiši, meitas, vecāki cilvēki, bērni.  Meitas nekad nenāk tukšām rokām:  viņas ņem līdz olas un plāceņus, ko izdalīt puišiem par šūpoļu kāršanu un šūpošanu.

“Ko es došu metējam, ko šūpoļu kārējam?
Olu došu metējam, olas čaulu kārējam.”   32266.

Vispār šūpošanās ir laiks, kad jauni ļaudis var viens otru nolūkot, iepazīties un sadraudzēties.  Nereti pie Lieldienu šūpolēm ir dīguši asni vēlākai mūža derībai, kas iesākusies ar šūpošanos pārī.  Ja meitai neviens no puišiem nav pa prātam, tā izvēlas šūpoties ar pašas brāli.

“Es neiešu ne ar vienu šūpolēs šūpoties;
Ieš’ ar savu brāleliņu, tas man viegli pašūpos.”   32252.

Viena daina min citu šūpošanās iemeslu, kas varbūt mazāk raksturīga senajā nozīmē.

“Ai odiņi, masalīši, neēdiet šovasar:
Jau es gan šūpojos visas trīs Lieldieniņas.”  32237.

Lūk kā var svinēt Lieldienas bez Kristietības iesaistīšanas svētkos, taču mūsdienās un tuvākā pagātnē abas tradīcijas ir draudzīgi savijušās kopā, kad tiek veiktas gan Kristietības tradīcijās dzimušas darbības, gan arī mūsu senču veiktās darbības.

Kad svinam Mātes dienu 2024. gadā un kā radusies Māmiņdiena?

Mātes dienu šogad, 2024. gadā, svinēsim 12. maijā! Dažādās pasaules valstīs to atzīmē atšķirīgos datumos un pat gadalaikos, tomēr galvenokārt to svin martā un maijā! Latvijā un Igaunijā Mātes dienu mēs svinam otrajā maija svētdienā, savukārt Lietuvieši šo dienu atzīmē pirmajā maija svētdienā. 

Ir tik jauki, ka ir tāda viena īpaša diena, kad itin visi mēs samīļojam un apsveicam savas māmiņas!

Līdzīgi, kā arī citi svētki un svinamās dienas arī šī Mātes jeb Māmiņas diena ir starptautiski atzīta svinamā diena. 

Māmiņdienas rašanās

Jau senajās kultūrās var saskatīt šīs dienas svinēšanas aizsākumu. Par to liecina dažādi mīti un kulti, kur tika pielūgtas dievības un pārdabiskas būtnes: kā piemēram – Cybele, kas tika godāta gan Grieķijā, gan Romā, gan senajā Anatoliešu reģionā, kā Mātes dieviete –personificēta ar dabu, auglību, radīšanu un iznīcināšanu vai kas iemieso dabasun zemes bagātīgās veltes.

Savukārt 20.gs. 20 gados ASV tieši kristieši sāka atzīmēt šo dienu, kā Mātes svētdienu, sākotnēji vairāk tika sveikta “Māte baznīca”. Tomēr lai vai kā, dažās valstīs šīs dienas svinēšana sakņojās tieši seno kultūru iedibinātās tradīcijās, kur tiek godināta māte, mātišķums, un mātes ietekekme sociumā.

Mūsdienās nu jau šķiet, ka vairāk mēs šajā dienā sveicam tieši sievietes, kas ir kļuvušas par mātēm, īpaši jau savas māmiņas un pasakam paldies, ka  caur viņām esam radušies arī mēs. Taču ir vērts arī aizdomāties un pateikt paldies arī Dabas mātei, Zemes mātei, Meža mātei, Vēja mātei un  Laimes mātei,  kas liecina, ka arī mūsu tautai šis mātes kults sakņojas daudz dziļākās tradīcijās, kā sākotnēji var likties!

Priecīgas Lieldienu tradīcijas mūsdienās

Radi pats sev priecīgas lieldienas, tā ka pašam gandarījums, un visi ar ko kopā esi šajā dienā iedvesmojas un saņem savu devu prieka!

Galvenās Lieldienu tradīcijas, ko pielāgot mūsdienām.

• Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apğērbu gatavošana un greznošanās. Arī olu krāsošana.
• Līdz ar saullēktu jeb rīta ausmu celšanās un sejas mazgāšana tekošā ūdenī!
• Putnu dzīšana – putni nozīmē ļaunumu un slimības;  aizdzenot tos no sētas, laukiem un mājām, sagaida, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un ļaunumi.  Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni:  sit klabatas, klaigā un šauj, trokšņo un dzied.
• šūpošanās – auglības veicināšanai.
• Lieldienu mielastā goda vieta ir olām un plācenim, kas abi simbolizē sauli.
• Vēl kāda tradīcija, kas saistās ar Lieldienu Zaķa leģendu, ir iet Lieldienu rītā meklēt viņa astātās olas, kas paslēptas pa visu pagalmu, dārzu vai sētu.

Mūsdienu Lieldienu scenārijs priekam, auglībai un ražīgumam.

Mūsuprāt, ikviens svinēt gribētājs spēj augstāk minētās tradīcijas iedzīvināt savos svētkos. Pats galvenais, ar atvērtu prātu un izdomu paņemt tās, kuras pašam gribas realizēt! Katrā ģimenē un svinētāju pulkā var veidot savas tradīcijas. Tā, piemēram, var visi celties līdz ar saulīti, izdoties rīta pārgājienā līdz tuvākajai upītei vai ezeram un nomazgāt tajā mutes! Tad turpat var apēst jau iepriekš izcepto Lieldienu plāceni! Un atceļā uz mājām, salasīt zaļās nupat izdīģušās zālītes, dabūt kādu bērzu tāsi vai kādu citu dabas velti, kuru varēs izmantot olu krāsošanā, līdz ko atgriezīsie mājās.

Kad sakrāsotas olas var ķerites klāt nākamai jautrajai un trokšņainajai izdarībai, kas noteikti patiksies bērnie – putnu dzīšanai! Pat ja dzīvo dzīvoklī, šī izdarība ir ļoti vērtīga un aizraujoša! Paņem kaut ko grabošu, klabošu, kaut vai divus katla vākus, vai divas koka karotes, galvenais, ka ar to varēsi radīt troksi. Un dauzot tos vienu pret otru, izstaigā visu savu māju, ja ir dārzs vai pagalms, izstaigā arī to, tā veicot ļaunumum slimību un citu raižu un likstu aizdzīšanu.
Un tad jau arī visiem tik zināmā šūpošanās tradīcija. To nu Lieldienās noteikti var realizēt, jo daudzviet tam spēcāli veido šūpoles, lai visi gribētāji tiek izšūpoties.
Rīta cēlienam var izmantot arī Lieldienu Zaķa leģendu ar paslēptajām olām piemājas apkaimē. Šī izdarība ļoti patīk bērniem, jo Lieldienu Zaķim mēdz būt liela izdoma, kur paslēpt tās olas!
Vēl noteikti ir vētrs atcerēties arī par lieliskajām Lieldienu spēlēm – olu kaujām un olu ripināšanu, kas arī veicina lielu jautrību un reizēm pat azartu! Un protams, ka arī apēdiet kādu olu, patiesībā, jo vairāk, jo labāk, jo tieši tā ir auglības simbols, par ko  tieši pavasarī ir vērtīgi labi piedomāt!

Lai priecīgas un lustīgas Lieldienas!

Ziemassvētki pasaulē

Mūsu tauta ir ļoti bagāta tradīcijām šajos svētkos! Taču vai Tu zini, ko Ziemassvētkos dara citas tautas?

Ir ļoti interesanti ielūkoties,kādas tradīcijas un paražas ir citiem. Un tad saprast, ka patiesībā, tās visas ir tik līdzīgas un vienotas savā būtībā, tikai izpausme un to veikšana katrai tautai ir atšķirīga..tāpat kā mēs visi esam cilvēki, tikai vizuāli esam atšķirīgi, taču būtībā tomēr tik līdzīgi!

Zviedrijas pilsētās centrālajā laukumā izliek Ziemassvētku kazu, kas veidota no salmiem. Kaza ir mitoloģisks personāžs gan zviedru, gan norvēģu kultūrā. Ziemassvētkos kaza palīdzot rūķim piegādāt bērniem dāvanas. Tās gaidīdami, viņi pa nakti berot apavos auzas, ar ko kazai cienāties.

Norvēģijā uzskata, ka Ziemassvētku laiks sakrīt ar ļauno garu un raganu ierašanos, tāpēc visās mājās noslēpj slotas, lai raganas tās neatrod.

Itālijā ragana uz slotaskāta esot bērnu apdāvinātāja, kura paklausīgo bērnu zeķes dāsni piepilda ar saldumiem un dāvaniņām. Tiesa gan, itāļu bērni tās var saņemt tikai 6. janvārī. Nerātņi varot cerēt vien uz sīpoliem vai ķiplokiem.

Spānijā bērni Zvaigznes dienas priekšvakarā savas kurpītes piestūķējot ar salmiem, lai ar tiem mielotos Triju Karaļu kamieļi. Karaļi pateicībā par kamieļu barošanu atstāj bērniem dāvanas. Sena svētku paraža esot īpaši izrotāts koka bluķis, ko divas nedēļas cienā ar našķiem, lai Ziemassvētkos bērni to varētu dauzīt un gaidīt, kad atdos to, ko notiesājis.

Japānā Ziemassvētki nav oficiāli svētki, japāņu vidū ir ļoti maz kristiešu. Tomēr arī Japānā ir savas Ziemassvētku tradīcijas un pat savs Ziemassvētku vecītis, kuram acis atrodoties pakausī, lai varētu redzēt, kādas blēņas pastrādā īpaši nepaklausīgie bērni.

Venecuēlā baznīcēni Ziemassvētku rīta dievkalpojumā tradicionāli ierodoties uz skrituļslidām.

Ziemassvētku eglītes stāsts

Ziemassvētku viena no visraksturīgākajām iezīmēm ir EGLĪTE – izrotāta un ienesta telpās tā piepilda tās ar savu smaržu, svētku sajūtu un rada pacilātību. Uzskatāms, ka šī tradīcija ir sākusies Vācijā ap 14., 15. gs., un no turienes izplatījusies tālāk uz  ziemeļu zemēm, un jau ap 19.gs. vairākumā zemēs var atrast dažādas liecības par eglītes klātesamību un rotāšanu šajos svētkos. Taču blakus šim stāstam pastāv arī citas versijas par to, kā aizsākusies tradīcija par Ziemassvētku eglīti.

Viena no tām saistās ar Sv. Francisku, kurš jau minētajā Ziemassvētku naktī pie Jēzus Bērna silītes, eglēs ielicis aizdegtas svecītes. Tādējādi kristietībā eglīte simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, kā arī „dzīvības koku” – krustu. Eglītes mūžīgais zaļums mums stāsta par cerību mūžīgai dzīvei, savukārt degošās svecītes eglītē simbolizē gaismu pasaules tumsā.

Tāpat arī fakti par mūžzaļo koku , tā zaru vainagiem un virtenēm, kas simbolizēja mūžīgo dzīvi  ir sastopama arīSeno ēģiptiešu, ķīniešu un ebreju vēsturiskos ierakstos. Tāpat arī par ši koku sastopama informācija pagāniskās Eiropas un Skandināvijas hronikās.

Vēl kāda versija tiek saistīta arī ar Viduslaikiem, kad tieši uz šo laiku decembrī, kad mēs šobrīd svinam Ziemassvētkus, tika uzvestas mistēriju izrādes -ludziņas, kurās arī minēts šis “paradīzes koks”, kas dekorēts ar āboliem.

Svēto koku tradīcijai ir dziļas un senas saknes – pasaules koku pielūdza kopš Paleolīta laikmeta, no kura radās dažādas tradīcijas godinot pielūgsmes kokus. Piemēram, ķelti – viņiem ar ziemas saulgriežiem saistās āmuļi, ko vēlāk pārņem arī anglosakšu kultūras kā tradicionālo Ziemassvētku simbolu. Senajā Grieķijā tika uzskatīts svēts koks ciprese, un senajā Romā – vīģes koks un kizils.

Interesanti, kas ir Ziemassvētku koks tur, kur nav egles?

Havaju salās kā Ziemassvētku eglītes, izmantojot palmu, tāpat arī dažviet ASV . Ziemassvētku palmu kokam ir arī augļi, kas decembrī ir spilgti sarkanā krāsā.

Gruzijā Ziemassvētku koku sauc par Chichilaki, ko veido no lazduriekstu koka un valriekstu koka zariem, kas ir apstrādāti tā, ka veido ko līdzīgu skuju kokam.

Savukārt Meksikā un Centrālamerikā par Ziemassvētku neatņemamu daļu uzskata arī augu Puansetiju, kuru mēs Latvijā arī esam iepazinuši un tautas valodā dēvējam to par “Ziemassvētku zvaigzni”.

INTERESANTI par eglītes rotāšanu Rīgā.

Ziemassvētku egles pušķošanas paraža, par kuru  Melngalvju šrāgas sniedz informāciju no 1510. gada ziemas tradīcijām Rīgā, un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā, tādējādi informācija par tradicionālā “Ziemassvētku koka” rotāšanu Rīgā ir kopš 1476. gada.

Melngalvju šrāgas arī norāda, ka koks tika pušķots, bet, ņemot vērā viduslaiku paražas, var secināt, ka pušķot to varēja vienīgi ar lentēm, kaltētiem ziediem, salmu pinuma lellēm un, iespējams, augļiem. Pēc svētkiem šis “koks”, kas varēja arī nebūt egle, bet gan tikai no koka nūjām veidota “instalācija”, ar dziesmām un dejām tika iznests ārpus svinību nama, ko tas bija greznojis visu Ziemassvētku laiku un tika sadedzināts turpat Rātslaukumā ap 6. janvāri.

Šim notikumam par godu, Rātslaukumā tika uzstādīta īpaša zīme ar egles simboliku. Un kā jau mēs visi zinām, šī tradīcija ar “lielās” egles iedegšanu ir dzīva joprojām!

Eglītes mūsdienās rotājam  ne tikai ar svecītēm, bet arī ar dažādiem gardumiem un dažādām dekoratīvām rotām, kas visi simbolizē Ziemassvētku dāvanas.

Apdāvināšana Ziemassvētkos

Ziemassvētki balti, silti, gaiši.. sajūtu un dāvināšanas jeb dāvāšanas svētki.

Svētki, kas mūsu zemeslodes pusē iekrīt gada vistumšakajā un aukstākajā laikā, taču ir tik gaiši un sildoši.

Svētki, kas ik vienā raisa vēlmi un prieku dot. Dot no sevis, no savas sirds to, ko katrs ir spējīgs dot. Daudzi nosoda šajā laikā dāvanas un dāvināšanu – taču patiesībā – tās ir šo svētku pamatā.. Dāvanas un dāvināšana ir patiesi skaists notikums un piedzīvojums, kas aizsākas jau ar domām vien par to, turpinās to gādājot vai radot, vainagojās to pasniedzot jeb dāvājot un dzīvo mūžīgi saņēmēja sirdī un atmiņās!

Daudz svarīgāk ir tas, ko mēs uztveram un ko domājam, kas ir dāvanas! Vai tā ir tikai lieta, ko varam nopirkt veikalā, vai tā ir tikai taustāma un skatāma lieta? Nebūt nē! Dāvana var būt arī kopā pavadīts laiks. Dāvana ir arī kādam dāvātais atbalsts un smaids. Dāvana ir arī gaišas domas un mutisks novēlējums! Dāvana ir arī tās iesaiņojums un pasniegšanas veids un forma!

Dāvināšana ir ļoti spēcīga enerģētiska mijiedarbība, kad latviešu izteiciens “Dots devējam atdodas” – izpaužās vispā pilnībā!

Tam visam pievēršot uzmanību, mēs varam apjaust, cik nozīmīgas top pat parastākās lietas, ko varam kādam dāvināt vai saņemt dāvanā!..

Un Ziemassvētki ir izteikti tie svētki, kas par šo vienmēr mudina aizdomāties… Jo šie ir svētki, kad gribas visiem tik dot un dāvināt! Gribas radīt šo siltuma un sirsnības sajūtu tik daudz cik iespējams!..

Senlatviešu Ziemassvētki

Šoreiz pastāstīsim par Ziemassvētkiem, kā tos svinēja senāk, kad vēl vadījās pēc 9 dienu nedēļas un mēnešu vietā bija laiki, kas galvenokārt nosaukumos atpoguļoja to, kas notiek dabā. LATVIEŠU tautai senāk un arī tagad ir divi nozīmīgi svētki, kas sasaucas ar Sauli, pareizāk sakot ar Saules griešanos. Tie ir ziemas un vasarasSaulgrieži! Ziemas saulgriežos, kad visdziļākai tumsai seko jauns gaismas pieaugšanas periods, mēs svinam Ziemassvētkus.

Latviešu gaskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu vietu, un svinības ilgst četras dienas, kas Gregorija kalendārā iekrīt laikā no 20. līdz  23. decembrim. Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem.  “Svētki” atvasināts no vārda “svēts” ar pirmatnējo nozīmi balts, tīrs, spodrs, gaišs, kas parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu. Ziemassvētku svētīšanai saskatāmi it kā divi dažādi cēloņi:  pirmkārt, tie ir saulgriežu laiks, kad pēc visdziļākās tumsas atgriežas gaisma, saule atkal sāk savu augšupeju, un otrkārt, tas ir Dieva dzimšanas laiks.

“Svētki nāca svētījami, Liela diena lielījama.

Svētkos svētais Dieviņš dzima, Lieludienu nokrustīja.”

Ziemas saulgriežu teiksmu tēli ir svinību personificējums jeb cilvēkojums – četri brāļi Ziemassvētki. Viņi visi ir Dievadēli, bet dainas tos nekad atsevišķi nenosauc vārdos, ne arī citādi izdala no grupas.  Simbolizēdami gan ziemas saulgriežus, gan ar tiem saistītās svinību dienas, viņi sevī apvieno gadskārtas teiksmu tēlu divējo dabu:  teiksmaino izcelsmi debesu izplatījumā un svinamo laiku cilvēkojumu. Četrus brāļus Ziemassvētkus vēl raksturo viņu skaļā ierašanās, daudzie pavadoņi un dažādi priecīgi braukšanas trokšņi.  Visbiežāk dainās attēlots, ka viņi ierodas no Rīgas vai Daugavas. Tāpat arī Ziemassvētku skaļums dainās izteic ledus lūšanas un plaisāšanas trokšņus, kas dzirdami sala laikā. Šis atstātais mantojums un mūsu senču svinēšanas “hronikas” ļoti spilgti parāda, cik vienoti viņi ir bijuši ar norisēm dabā un cik vērīgi viņi ir bijuši!

Dainas sevišķi izceļ Ziemassvētku bagātību.  Tā izpaužas ne tikai viņu greznajās kamanās un atvestajās dāvanās, bet arī bagātībā, kas līdz ar Ziemassvētkiem atnāk sētā.

“Sen gaidīju, nu atnāca tie bagāti Ziemassvētki;
Ziemassvētki atbraukuši rakstītām kamanām.”

Ļaudis ar labvēlību apcer četru brāļu Ziemassvētku guldināšanu viņu uzturēšanās laikā sētā.  Visur, kur vien Ziemassvētki pārgulējuši, sagaidāma svētība, bagātība un auglības vairošanās.  Tāpēc dainas uzskaita visas saimniecības ēkas, kur  Ziemassvētku apmešanās ar visiem zināmo bagātības un auglības nešanu būtu vēlama.

Kur bijāt, Ziemassvētki, kur naksniņu gulējāt?
– Pie zirgu stallīša pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki, kur naksniņu gulējāt?
– Pie govju stallīša pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki, kur naksniņu gulējāt?
– Pie cūku stallīša pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki, kur naksniņu gulējāt?
– Pie rijas dortiņu pažobelē.
Kur bijāt, Ziemassvētki, kur naksniņu gulējāt?
– Pie nama dortiņu pažobelē.

Gatavošanās.

Jau labu laiku pirms Ziemassvētkiem ļaudis sāk tiem gatavoties, apkopdami sētu un istabu.  Sevišķu vērību pievērš istabas pušķošanai.  Raksturīgi telpu greznojumi Ziemssvētkos ir no salmiem gatavoti pakari – puzuri.

Ziemassvētki ir bagātāki par citām gadskārtas svinībām, kas redzams arī visu pieminēto ēdienu daudzumā un dažādībā.  Galvenie  Ziemassvētku ēdieni ir  cūkas šņukurs (smeceris), cūkas galvas puse, pupas, zirņi, zīdenis, kūķis un dzērienam alus. Īpatnēji cienasti Ziemassvētkos ir kaņepju rauši un dzīvas (nemaltas) labības ēdieni. No dzīvas labības vāra grūdeni (zīdeni) un koču (kūķi, ķūķi).  Šo ēdienu nosaukumos un gatavošanā daudz variāciju, bet visvairāk lietoti mieži, kam vārot pievieno cūkas galvas pusi, žāvētu cūkas taukumu, zirņus, pupas, kartupeļus, tā radot dažādību.

Greznums tērpā un rotās piederas visām senajām gadskārtas svinībām un godiem, jo Dievam tīk daiļums un iznesība. Ziemassvētku greznība un bagātības tēlojums vijas cauri visām svētku norisēm un atspoguļojas arī viņu atvestajās veltēs:  Ziemassvētku kamanās ir ne tikai dažādi svētku ēdieni, bet arī labas ražas cerība un lopu bagātība kūtij.

“Kam tie tādi melli zirgi pie manāmi rijas durvīm?
Ziemassvētku kumeliņi veda rudzus klētiņā.”

Ziemassvētku izdarības –  svinīgs brīdis, svētku mielasts, bluķa vilkšana, budēļu un kaladnieču gājieni, radu ciemošanās, zīlēšana un zīmīgas darbības, dzīres, dziedāšana, dejošana un rotaļas, vizināšanās ar ragaviņām. Jāsaprot, ka dainās minētais Ziemassvētku vakars domāts pussvētē pirms Ziemassvētkiem, jo latvieši šo valodas formu  lieto tādā nozīmē vēl šodien.  Arī citas ziņas apstiprina Ziemassvētku nodarbību iesākumu pussvētē. P. Einhorna apraksts par latviešu Ziemassvētkiem 1636. gadā ieturēts nosodošā un nicinošā tonī, bet tur lasāms, ka bluķa vilkšana notikusi Ziemassvētku priekšvakarā, kas ar bluķa sadedzināšanu turpinājusies visu nakti.  Arī dainas apliecina negulēšanu Ziemassvētku naktī.

“Negulu, negulu Ziemassvētku nakti,
Lai mani liniņi veldrē nekrīt.”

Bluķa vilkšana pēc vecu ļaužu liecībām saprotama kā aizgājušā gada grūtumu un nedienu sakopošana.  Kad bluķi sadedzina Ziemassvētku vakarā, tam līdzi sadeg arī visa gada neveiksmes, ļaunumi un bēdas.  Bluķa vikšanu izdara barā, dziedot Ziemassvētku dziesmas ar piedziedājumu “kaladū”.  Bluķa vilkšanu kādreiz dara vienas sētas ļaudis, citreiz arī vairākas sētas kopā.  Piesējuši bluķi virvē, ļaudis to velk sētā pa dažādām vietām, sevišķi, kur gadījušās likstas un nelaimes.  Nonākot pēdējā sētā, vilkšana beidzas ar bluķa sadedzināšanu.

Ziemassvētku mielasts aizņem lielu daļu vakara, un dziedāšana turpinās arī pie galda.  Raksturīgais piedziedājums Ziemassvētku dziesmām ir “kaladū”, bet citur arī lietots “taldaru”, sevišķi ķekatās ejot.

Ziemassvētku vakara īpatnējas darbības, kas ieilgst vēlu naktī ir:   nākotnes zīlēšana, zīmīgas izdarības un vērojumi. Zīlēšanas veidi ir dažādi.  Vēl vienmēr latviešiem ir iecienīta laimes liešana no svina, alvas vai sveču taukiem, kas gan tagad pārnesta uz Vecgada vakaru.  Ielejot izkausēto metālu vai taukus aukstā ūdenī, rodas īpatnēji veidojumi, kurus vērojot un tulkojot mēğina paredzēt laimi nākošā gadā. Arī dainas izceļ Ziemassvētku ilgo un jautro svinēšanu, kad dzīrojot un priecājoties naktis paliek negulētas.

“Zīmassvātku reitiņā aptecēju gūvu klāvu;
Redzu gūteņu dzumušu zelteitīm radzeņīm,
Zelteitīm radzeņīm, sudabreņa nadzeņīm.”

Ziemassvētkos sevišķi uzsvērta dejošana un rotaļās iešana ļaužu priekam. Viena no populārākajām arī vēl šobrīd ziemassvētku rotaļām ir  “Vilks un kaza” – kas arī ir pat gaisamas un tumsas saspēle.

Budēļos iešana, kas iesākusies jau Mārtiņos, sasniedz savu kuplāko izpildījumu Ziemassvētkos un izbeidzas tikai Meteņos līdz ar ziemas beigām, arī ir viena no mūsu senču piekoptajām tradīcijām Ziemassvētkos.  Kad dienas kļuvušas īsas un naktis gaŗas, tad pa sētām baros staigā un braukā pārģērbušies cilvēki – budēļi, ķekatas, danču bērni vai sigāni (čigāni).  Mārtiņos tos arī sauc par Mārtiņbērniem, bet visbiežāk lietotie nosaukumi ir budēļi un ķekatas. Vārds “budēlis” cēlies no darbības vārds “budīt”, kas nozīmē mudināt, skubināt.  Vārda nozīme  paskaidro budēļu izdarību uzdevumu: mudināt ļaudis nepadoties tumsas un ļaunuma ietekmei, veicināt patiesību un izskaust nepatiesību, vairot prieku un nest sētā auglību unn svētību.

Budēļu viepļi jeb maskas attēlo pārdabīgas būtnes (velnu, raganu, Lausku), dzīvniekus (lāci, kazu, vilku, gaili, dzērvi, zirgu), priekšmetus (dzirnaas, siena kaudzi, labības kūli), cilvēkus (gaŗo sievu, mazo vīru, čigānu, žīdu), augus ( kāpostu galvu, sēni, koku).  Šajos viepļos saskatāma simbolika, kas atbilst latviešu tautas raksturam un uzskatiem:  piemēram, vilks nozīmē ļaunumu, salu un tumsu;  lācis – tūļīgumu, slinkumu, miegainību;  zaķis – lišķību un bailes;  kaza – labos tikumus un gaismu;  dzērve – gudrību, apdomību un prātu;  gaŗā nakts melnas sievas veidā attēlo dabas pamiršanu rudenī, bet ne nāvi.

Budēļos gājēji jau sagatavojas laikus, katrs izvēloties sev piemērotu viepli un sagatavojot kādu priekšnesumu, ar ko uzstāties budēļu gājienos.  Padomā arī par piemērotu apğērbu, kas neirobežotu budēļu darbības, bet tomēr tajā pašā laikā dotu aizsardzību pret aukstumu.  Budēļi sagaida dāvanas, tāpēc jāsagatavo arī budēļu kules, paredzot labu uzņemšanu un devīgas saimnieces. Budēļu gājieni norit jautrā noskaņā.  Parasti tie notiek vakara tumsā, kad ceļā var gadīties arī neparasti piedzīvojumi.

“Budēlīši nosaluši, visu nakti maldījās
Pa krūmiem, pa mežiem, kamēr tika istabā.”

Kā Lieldienās pēršana ar pūpoliem veicina auglību un veselību, tā arī budēļu pēršana veicina dzimstību kūtī un istabā, auglību un labu ražu druvā, dārzā un visā sētā.  Budēļu pātaga ir pašas Māras izrakstīta, kas simboliski izteic viņas līdzdalību šai auglības veicināšanas darbībā.  Galvenais pērējs ir budēļu tēvainis.  Viņš izpeŗ  visus mājas ļaudis, un līdztekus budēļi peŗ arī cits citu.

Otra rituāla darbība, ar ko budēļi veicina sētas labklājību, ir kūts, klēts, tīrumu un dārzu apmeklēšana, katrā vieta dziedot piemērotas dziesmas.

Tādās kūsājošās svinībās, rotaļās, dziesmās un dejās mūsu senči svinēja šos svētkus! Kā jau minēts arī dainās, šajā laikā arī ļoti daudz izmantoja laiku un apciemoja savus kaimiņus, radus un draugus.

 Ziemassvētkus ļaudis pavada tāpat kā citus gadskārtas teiksmu tēlus pār kalnu, lai ar Dieva palīgu atkal sagaidītu citu gadu.

“Palaizdami Zīmassvātkus, kaļodū, kaļodū!
Da citam kalneņam, kaļodū, kaļodū!
Aizjyugsim vēja zyrgus, kaļodū, kaļodū!
Jyugsim kaula kamaneņas, kaļodū, kaļodū!
Nī pīkuss vēja zyrgi, kaļodū, kaļodū!
Ni tuos kaula kamaneņas, kaļodū, kaļodū!”

_{Info no http://www.dievturi.org}

Marğers Grīns un Māra Grīna,  LATVIEŠU GADS, GADSKĀRTA UN GODI,  ALA, USA 1983; 1987.  EVEREST, Rîga, 1992.

Adventa tradīcijas

Adventa laiks, kas daļai cilvēku saistās ar kristīgām tradīcijām, daļai ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku, daļai tas ir gavēņa, miera, klusuma un pārdomu laiks. Vēl daļai, šis laiks apvieno vairākus iepriekš minētos šī laika raksturojumus. Un katra paša ziņā jau ir tas, ko un kā darīt, jo tikai katrs pats ir sev vistuvākais! Tikai katrs pats ir tas, ar ko kopā mēs esam bez pārtraukuma! Tāpēc gribētos teikt, ka Adventa laiks ir arī tas, kad varam pabūt arī klusumā un kopā paši ar sevi. Laiks, ko daudzi mēdz dēvēt arī par gavēni.

Četru nedēļu cikls

Četras nedēļas un Adventa vainags pavisam noteikti ir saistīts ar kristīgo pasauli, jo tieši svētdienās tiek iedegtas sveces, kā visiem zināms, ka svētdienas jau izsenis ir svētas dienas.

Tādējādi arī katrai ar šo laiku saistītai lietai ir sava nozīme. Aplis, ko veido vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē garīgumu, mūžību un vienotību. Tiešī šī iemesla dēļ neskatoties uz dažādām ticībām un pārliecību, Ziemassvētkus svin un ciena cilvēce jau gadsimtiem.

Pašu rokām gatavots Adventes vainags ir ļoti simbolisks darinājums. Tas ir ģimenes vienotības talismans, kurā ir iepīta saskaņa, mīlestība, prieks un uzticība, sveces liesma — ģimenes pavarda siltums, garīgums, dzīvība.

Četras sveces vainagā simbolizē 4 nedēļas līdz Ziemassvētkiem, kur arī katrai svecei ir sava nozīme. Sveces liesma simbolizē gaismas ienākšanu tumsībā, un ar katru brīdi, katru nedēļu gaismas kļūst aizvien vairāk. Pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (pāreja no vecās derības uz jauno, pestīšana), trešā – ganiņu svece (prieks) un ceturtā – eņģeļu svece (mīlestība).

Pastāv vēl arī savas tradīcijas par sveču iedegšanu, kur pirmo iededz jaunākais bērns, otro – vecākais bērns, trešo – māte un ceturto – tēvs.

Šis laiks ir sirsnības un siltuma piepildīts, kas ir zīmīgs arī cilvēkiem, kas nav kristieši, taču kuru vērtības arī ir ģimene. Laiks, kad mēs katrs iededzam gaismu sevī, spožāku un tīrāku.  Nesam to sevī un lolojam.

KĀZU IELŪGUMS - kas ir jāņem vērā to veidojot?

Jāņu un Līgu vainagi

Skaistākā rota Līgo naktī un Jāņu dienā ir vainags, ar kuriem rotājās gan vīrieši, gan meitenesun arī sievas! Vienīgā svētku diena mūsu senčiem, kad precētās sievas arī varēja galvā likt vainagus, ne aubes! Un tas viss protams ar savu nozīmi! Vainags simbolizēja bezgalību, tas arī pasargāja no ļaunajiem gariem un raganām, kas šajā naktī mēdz pa zemes virsu skraidīt.

Vīriešiem galvās lika ozollapu vainagus, kas simbolizēja spēku un un pārticību – tas pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Ar ozolu vainagiem tiek rotāti ne tikai cilvēki, bet arī mājlopi, lai tos pasargātu no dažādām kaitēm. Vīriešu vainagus arī darināja meitas un reizēm tās mēdz iepīt kādu ziedu vai augu sava vīrieša vainagā gan kā atšķirības zīmi, gan arī kā vēlējumu.

Sievietēm vainagi savukārt var būt dažnedažādākie – gan tikai no ziediem, gan arī ar dažādiem augiem klāt iepītiem, tur nu jau katras pašas ziņā, kādu viņa vēlās!

Eita, meitas, zālītēs,
Vediet mani, mazāko;
Jūs zālīšu plūcējiņas,
Es rasiņas bridējiņa.

Pinot vainagu, sasveicinies ar Dabas māti un būtu labi izvēlēties vismaz deviņus dažādus ziedus, kopā trejdeviņus – no katra zieda pa trim. Svarīgi atcerēties, ka pinot Jāņu zāles vainagā, jādomā labas domas, pie kam trejdeviņu zālīšu vainagu pinot ir labi būt klusumā, nerunāt, un ar katrai iepīto zālīti iepīt vainagā kādu īpašu domu, ieliekot tajā visu savu pozitīvo enerģiju,  var iegūt ļoti maģisku un spēcīgu vainagu.

Izvēlies ziedus pēc intuīcijas, tos, kas patīk pašai. Nemet zemē noplūktos ziedus, liec visus pušķī un vainagā un pēc vainaga pīšanas pasaki paldies pļavai un Dabas mātei par devumu. Kā pateicību par to, ko daba mums dod, pļavā vajadzētu iesiet sarkanu vilnas dzijas dzīparu.

Liekot vainagā ziedus, piedomā, kā tos sarindo. Puķes vēlams likt jaukti, lai arī dzīvē viss nāktu un ietu, notikumi rindotos viens aiz otra, lai katra nākamā diena būtu citādāka par iepriekšējo! Tāpat arī ziedu izkārtojums vainagā simbolizē bagātību – notikumu, sajūtu, piedzīvojumu un tradīciju bagātu dzīvi! Vainagam galu beigās jābūt dabīgam un īstam – tādam pašam kā dzīve, kas rit savu gaitu.

Reizēm dzīvē nevar zināt, ko jaunu nesīs rītdiena, un arī vainagā ikreiz ir kaut kas, ko ieraudzīt no jauna. Tāpat arī puisim, skatoties uz vainaga nesēju – jauno sievieti, viņš nespēj meiteni uzreiz iepazīt pilnībā – puisim viņu gribētos iepazīt vēl un vēl, runāt un atklāt ko jaunu. Tik bagātam jābūt arī Jāņu vainagam, kurā saskatāma cilvēka dzīve!

Populārākās Jāņu zāles ir: deviņvīru spēks, baldriāns, āboliņš, margrietiņas jeb pīpenes (kaislību zieds), papardes, madaras, magones, rudzupuķes, pelašķi u.c. Turklāt vainagā var pīt ne tikai ziedus, bet arī koku zarus un lapas. Kā piemēram arī šīs – Liepas, Ozola, Bērza lapas, Jasmīna ziedi, Pīlādžu lapas, Upeņu lapas, Raspodiņš, Asinszāles, Vībotne, Zilgalvīte, dažādas smilgas un citi augi.

Ieteikumi vainaga pīšanā:

Lai tavs Jāņu vainags pinot nekļūtu pārāk resns, pēc tam nespiestu galvu un nenomāktu, ziedu kātus savlaicīgi jāīsina!

Centies ievērot, lai pie zieda būtu sprīža garuma kātiņš – garāks pat nav nepieciešams. Ja puķu kātiņi būs gari pie vainaga beigām tas būs resns, bet sākumā – tievs un nebūs glīti to savienot.

Kad ziedi lēnām vīst, tie atdod savu spēku. Ieelpojot ziedu smaržu un augu spēku, stiprināsi savu veselību, veicināsi intuīciju, vairosi skaistumu, piedzīvosi brīvību un uzdrošināsies piebremzēt dienas steigu

Pēc svētkiem vainagus izžāvē un glabā līdz nākamajiem Līgo svētkiem, lai tos mestu ugunskurā un reizē ar vainagu sadedzinātu arī neveiksmes un nelaimes.

Savukārt vainagā ievītās Jāņu zāles var izmantot arī zāļu tējai, kvēpināmajām slotiņām un smaržīgiem zālīšu maisiņiem.

Dažu ziedu un zālīšu pielietojums:

Margrietiņai – mīlas degsmei (ir arī ārstnieciska nozīmē – attīra organismu no kaitīgām vielām un stiprina imunitāti).

Raspodiņš – dvēseles skaidrībai, arī rūpējas par sievietes veselību.

Āboliņš – uzticībai, kā arī rūpējas par skanīgu balsi.

Pelašķis līdz pret daudzām kaitēm.

Vībotne – aizdzen sliktās domas.

Kumelīte – veselībai

Mežrozīte – stiprām jūtām.

Rudzupuķe – skaistumam.

Madara – skaistumam.

Ozols – spēkam un veselībai.

Pīlādzis – pasargā no ļaunas acs.

Asinszāle – veselībai.

Jasmīns – viediem sapņiem.

Magone – auglībai.

Piparmētra – aizsardzībai.

Vasaras Saulgriežu nakts tradīcijas

Latvieši ir dikti bagāti ar tradīcijām un dažādām izdarībām dažādos svētkos. Šīs ir tradīcijas bez kurām Jāņu nakts tā pa īstam nav iedomājama!

Cauri laikiem tās ir vēlējušies iznīdēt un panākt, ka mēs tās aizmirstam, taču šķiet, ka Jāņu nakts tradīcijas ir turētas dzīvas ik katrā mājā un apkaimē! Un pat laikos, kad jo īpaši tās gribēja apspiest, mēs esam spējuši tās turēt dzīvas!

Jāņu vainagu vīšana

Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus un ozolu lapas. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Ozolu vainagi tika doti puišiem un saimniekam, tie solīja zirgu un bišu svētību. Ziedu vainagus galvās šajā naktī lika gan meitas, gan sievas, kas radīja arī dažādus humoristiskus un amizantus notikumus lustīgās svinēšanas laikā, jo citkārt sievas kārtā esošās sievietes svētku dienās nesāja aubes un bija viegli atšķiramas no “jaunām meitām”

Jāņuguns dedzināšana

Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā. Var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā.

“Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību.”

Jāņuguns iededzināšanu vienmēr pavadīja ar kādu dziesmu, kas godāja uguns un saules spēku. Kā arī viens no rituāliem, kas saisās ar Jāņuguni – bija iepriekšējā gadā vīto vainagu sadedzināšana, kā attīrīšanās un svētības saņemšanas veikums.

Dziesmu dziedāšana

Līgošana jeb Jāņu dziesmu dziedāšana tika saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Līgojamais laiks iesākās jau divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.

Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēkšanai vai nu pie Jāņuguns, vai arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanos Jāņos sauca par aplīgošanu – kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Tā bija un ir tāda ļoti savdabīga ar humora devu piesātināta vienam otra “paķircināšana” ļoti labdabīgā veidā.

Jāņu nakts burvestības

Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: “Viss uz mani, viss uz mani!” Ja kāds to dzird, tad lai saka: “Man kaut pusīti!” Tad arī tam piena netrūks.

Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu laidaros, tiem kaitējot un atņemot svētību.

Jāņu naktī arī tika veikti dažādi zīlēšanas rituāli, kur jaunas meitas varēja noteikt, kad izies pie vīra.

Viena no Jāņu nakts burvestībām, tiek piedēvāta arī Papardes ziedam. To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt.

“Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.”

 “Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.”

Vasaras Saulgriežus visur pasaulē saista arī ar auglības kultu. Tāpat arī mūsu senči ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku.

Mielasts svētku galdā.

Jāņa dienā dzēra alu un ēda sieru, lai nākamajā vasarā augtu mieži un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu. Bez šiem ēdieniem tika cepti arī pīrādziņi – saukti par speķa raušiem, rudzu rauši – slokatņi, rupjo kviešu plāceņi. Galdā lika arī sviestu un medu un maizes kvasu. Galdus klāja ar lina galdautiem un rotāja ar zāļu pušķiem, ozola un bērzu zariņiem.

Kā apsveikt sievietes 8. martā?

Kā apsveikt sievietes Sieviešu dienā?

5 maņas un dāvanu noformējums

Mēs esam ļoti daudz un dažādi! Mēs katrs tveram dzīvi, notikumus, lietas un situācijas atšķirīgi.. Taču mūsu uztvere ir balstīta uz mūsu maņām – redzi, tausti, ožu, dzirdi un garšu! Tā nu mūs arī reizēm iedala un klasificē!!!
Un to ir vērts paturēt prātā arī tad, kad vēlamies kādam pasniegt dāvanu, kas viņu aizkustinās līdz sirds dziļumiem!

Redze

Cilvēkiem, kuri vairāk visu tver ar redzi – būs ļoti svarīgi, kā izskatīsies viņa dāvana, kāds būs izvēlēts papīrs, krāsa, kāda būs bantīte apsieta, vai būs arī pušķītis vai kāds cits dekoratīvs elements pievienots noformējumam. Viņam būs svarīgi arī vai pievienota ir klāt kartiņa, kurā ierakstīts vēlējums!

Dzirde

Cilvēkiem, kas vairāk visu uztver ar dzirdi – būs mazāk svarīgs dāvanas vizuālais noformējums, kā tas, ko viņš dzirdēs to saņemot! Vai Tu būsi sagatavojis viņam īpašu runu, vai dzejoli, jebkas, ko viņš dzirdēs saņemot kopā ar dāvanu padarīs viņu priecīgu un laimīgu! Kā arī izvēlies viņam kartiņu, kuru atverot skanēs kāda melodija – viņš būs sajūsmā!

Tauste

Cilvēkam, kuram patīk visu izjust ar tausti, prieku sagādās dāvanas, kuru noformējumā izmantosi dāvanu papīrus, lentītes vai citus dekorus ar interesatu un taustei baudāmu reljefu! Varbūt uz vienkārša papīra pielīmē kādu mežģīņu gabaliņu, vai papīra lentītes vietā izmanto atlasa lentīti, kas uz tausti viennozīmīgi ir patīkamāka. Starpcitu, šie cilvēki varētu ļoti novērtēt arī dāvanu, kas iesaiņota nevis papīrā, bet kādā audumā!!! Par šādu oriģinālu iesaiņojumu, kas radīs saņēmējā taustes baudu, viņš noteikti ilgi atcerēsies!

Oža

Cilvēki, kas vairāk visu uztver ar ožu, kam patīk visu pasmaržot un kas pievērš lielu uzmanību aromātiem, jau nojaušat!! – viņiem noteikti patiks dāvanas, kuras būs iesmaržinātas, vai pašas par sevi būs smaržojošas! Ja dāvini pat kaut ko tehnisku, kam nav nekāda sakara ar smaržu.. noformējumā izmanto kādu smaržīgu elementu un dāvanas saņēmējs izkusīs! Pieliec nofomējuma pušķim kanēļa standziņu vai vaniļas pāksti un pavēro, kādas sajūtas tas radīs!

Garša

Hmm.. un kā mēs varam iesaiņot dāvanas garšu baudītājiem?! Protams, jau pati dāvana var būt kaut kas garšīgs un saņēmējs jau būs priecīgs, tomēr, ja vēlies dāvināt, piemēram, grāmatu, tad saņēmēja priekam, visvienkāršākais ir pievienot kādu našķi.. taču Tu vari to izdarīt arī pavisam oriģināli – piemēram, iesaiņo to papīrā un no lentēm veidota pušķa vietā izvēlies kādu šokolādes, marcipāna, vai mastikas veidotu ziedu! Tik iedomājies, cik radoši tas izskatīsies un kādu prieku raisīs dāvanas saņēmējam!
Paturi prātā šīs mūsu līdzības un atšķirības un, dāvinot dāvanas, radi saņēmējam vairākkārtēju prieku! Zini arī to, ka mums var būt arī vairākas maņas, ar kurām mēs tveram dzīvi, vai pat ir attīstītas visas! Tad gan ir viegli uz katriem svētkiem iepriecināt cilvēku, un katru reizi raisīt prieku citai viņa maņai un uztveres asumam!
Dāvini dāvanas un noformē tās radoši! Bieži vien tieši tas visvairāk paliek atmiņā – tā sajūta, ko dāvanas saņemšanas brīdis ir sagādājis!